Arhīvs
Augusts, 2020
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6
Kā COVID-19 krīze ietekmē sabiedrību?
Publicēts 14. jūlijā, 2020.
Lielākajai daļa sociālo parādību ir tendence uz inerci un tā ilgstoši ar spēj noturēties aktuāla arī laikmetā kā mūsējais, kur ir arvien vairāk sociālo pārmaiņu. Tomēr ir dažādi neparedzēti gadījumi - kā šis - ko redzam šodien - COVID-19 krīze - iespējams, tā būs tikpat nozīmīgs notikums pasaules vēsturē kā jebkurš pasaules karš. Mēs visi dzīvojam laikā, kas ir krasi mainījis mūsu ikdienas dzīvi - vai varbūt tas ir kā būtisks pa- grieziena punkts, kas nākotnē ļoti mainīs veidu kā mēs uzvedamies, strukturējam savu sociālo dzīvi un kā funkcionē mūsu sabiedrība?

Lai arī kādi būtu minējumi, skaidrs ir viens - sekas ir neizbēgamas un pandēmija atstās savas pēdas vismaz vienas paaudzes atmiņās un iztēlē, tieši tāpat kā tas ir noticis iepriekš - pēc kādas sacelšanās, kariem vai sociālo režīmu maiņām mūsu pasaules vēsturē.

Kamēr mēģina izgudrot vakcīnu vai ārstēšanas veidu ar kuru šo vīrusu pēc iespējas ātrāk apkarot, sociologi mēģina atrast veidus kā izmērīt epidēmijas sociālo, politisko stratēģiju ietekmi. Un šobrīd mūsu labākā iespēja ir mēģināt vīrusu apkarot izmantojot sociālos, nevis medicīniskos mehānismus - norobežojoties un izvairoties no jebkāda vieda sabiedriskuma. Vai tas izraisīs sociālo sadrumstalotību, uz iekšu vērstu attieksmi, vientulību - vai varbūt nākotnē radīs draudus sociālajai kohēzijai? Turklāt, vai šim epidemioloģiskajiem izolēšanās pasākumu (un vēl citu turpmāko pasākumu) risinājumam būs vienlīdzīga un taisnīga ietekme uz visiem sabiedrības locekļiem?

Ir veikti vairāki socioloģiskie pētījumi par to, kā, kur un kāpēc šis vīruss izplatās un kā politiskās struktūras uz to reaģē. Šodien (29.maijs) ir apstiprināti 5,7 miljoni COVID-19 gadījumu, no kuriem 358 tūkstoši ir letāli, šobrīd visdrūmākā situācija ir Krievijā, ASV, Brazīlijā. Salīdzinoši ar Ķīnu, kur pandēmija ir sākusies, ASV apstiprināto gadījumu un mirušo skaits ir 10 reizes lielāks - bet kāpēc? Socioloģe Vitnija Pirtla (Whit- ney N. Laster Pirtle) min dažus iemeslus : rasistiskais kapitālisms ir pamats sociālekonomiskās nevienlīdzībai jaunajā koronavīrusa pandēmijā ASV. Rasisms un kapitālisms savstarpēji mijiedarbojoties veido kaitīgus sociālos apstākļus, kas arī pa- matā veido tumšādaino (vai citu minoritāšu) mirstības pārsvaru no COVID-19, jo: (a) šiem cilvēkiem ir lielāka iespēja sirgt ar blakus slimībām; (b) ietekmē vīrusa iznākumu, palielinot dažādus riska faktorus trūcīgākām, citas krāsas minoritātēm, bezpajumtniekiem; (c) maina piekļuvi resursiem kā zināšanām par medīcīnu, brīvību, ko var izman- tot gan, lai samazinātu saslimšanas risku, gan mīkstinātu slimības sekas; un (d) atkārto vēsturiskos modeļus pandēmijas laikā, neskatoties uz to, cik daudz dažādi jauni sociālie mehānismi ir pieejami.

ASV Harvarda T.H.Čana Sabiedrības Veselības skola (Harvard T. H. Chan) piedāvā citu iemeslu - gaisa piesārņojums tiek tieši saistīts ar smagākiem Covid-19 gadījumiem. Šis pētījums piebiedrojas tai zinātniskajai literatūrai, kurā jau gadu desmi- tiem apgalvots, ka rase un ienākumu līmenis ietekmē to, cik ļoti cilvēks ir pakļauts gaisa piesārņojumam. Tāpēc šis varētu būt viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc Covid-19 mirstības līmenis ir neproporcionāli augstāks citu ādas krāsu pārstāvju kopienās.

Vēlviens svarīgs iemesls - dārgā un nepieejamā veselības aprūpe. Veselības ap- drošināšana ir svarīga veselības aprūpes epieejamībai, tāpēc tai ir liela ietekme uz vīrusa pārbaudēm un ārstēšanu. Atsaucoties uz Kaizera ģimenes fonda (Kaiser Family Foundation)4 datiem, katrs piektais neapdrošinātais pieaugušais 2019. gadā izvēlējās neizmantot veselības apdrošnāšanu augsto izmaksu dēļ. Taču, ierodoties medicīnas iestādē saskaras ar problēmu samaksāt medicīniskos rēķinus. Šie rēķini ātri pārtop parādos, kurus visbiežāk nav iespējams viegli atmaksāt, jo visbiežāk šie ir kādas mi- noritātes vai no trūcīgāka sabiedrības slāņa - zemākiem ienākumiem. Tādējādi neap- drošinātie, visticamāk, izvairīsies no COVID-19 testa, pat ja agrīni parādās raksturīgie vīrusa simptomi - tādējādi pieļaujot iespēju, ka saasināsies viņu veselība, kā arī tiks ietekmēts viņu sociālekonomiskais stāvoklis - kas saistīts ar rasi, etnisko piederību vai klasi. Līdz ar to, šie cilvēki turpina dzīvot salīdzinoši normālā ikdienā un palielina vīrusa izplatību viņu kopienās vai darbavietās.

Krievijā sāpe ir nedaudz citā vietā - Krievija ilgi slēpa patiesos upuru apjomus un situācijas nopietnību (ir pamats domāt, ka arī līdzīgi ir darījusi Ķīna), jo šogad bija paredzētas varenas svinības par godu 2. Pasaules kara beigu 75. gadadienai. Šīm dažādajām parādēm un svētkiem vajadzēja nostiprināt Putina ietekmi Krievijā, kas ļautu viņam palikt amatā vēl ilgi. Šis, iespējams, ir lielākais pārbaudījums Krievijas diktatoram, jo viņš sevi pozicionē kā Krievijas varoni, vienīgo, kas var atgriezt Padomju Savienības varenumu un stabilitāti. Un jebkurš, kas mēģina šo tēlu apstrīdēt - kā pasaules veselības krīze - sabojā viņa gadiem veidoto ilūziju, par to, kāda izskatās nākotne zem viņa valdības. Problēma gan galvenā paliek - miljoniem krievu, kas paļaujas uz viņa vadību, kad nāk tāds pretinieks kā COVID-19, ar macho imidžu un dezinformāciju vienkārši nepietiek! Medicīnas infrastruktūra šajā brīdī ir uzkārusies - slimnīcas ir pārpildītas, ātrās palīdzības mašīnas stāv stundām garās rindās, lai pacienti tiktu nogādāti slimnīcā, inventārs plīst un, lai arī paši ražo vēl, tie, kas var atļauties tās izķer un par blatu nopērk, līdz ar to atņemot iespēju kādam citam izdzīvot. Turklāt, Krievijā trūkst aprīkojuma, kas nepieciešams ventilatoriem - skābekļa un anestēzijas līdzekļu. Un šķiet, ka valstī arī trūkst labi apmācītu diennakts terapijas ārstu, kas nepiešams, lai nodrošinā- tu aprūpi smagi slimiem pacientiem. Pats Putins ir presei atzinis, ka veselības aprūbes darbiniekiem trūkst aizsarglīdzekļu, arī, pat, ja tas būtu pieejams visiem, nešķiet, ka tiem būtu vajadzīgā telpas nodrošinājums.

Lai arī iemesli un risinājumi ir dažādi, sociālās nevienlīdzības problēmas ir pastāvējušas arī iepriekš, tikai tagad patiesi ir iespējams redzēt, kas notiek, ja valsts viena no nozīmīgākajām infrastruktūrām - medicīna - ir būvēta uz puņķiem. Mums ir ārkārtīgi jāpriecājas par to, ka, lai arī ekonomiskā situācija šajā brīdī nav neko spīdoša, mūsu valsts ir kā paraugs - mēs arī spējam izpildīt distancēšanās ierobežojumus, jo mūsu pilsētas nav pārapdzīvotas un vispār latvietim patīk nevienu nebučot. Jāsaka, ka Latvijas sistēma arī bruktu un juktu, ja tai būtu tāda slodze kā ASV vai Krievijā, taču, vismaz pie mums vēl ir demokrātija, kā arī ir pieejama bezmaksas veselības aprūpe.  

 Raksts tapis ar Moni365 atbalstu. Mājaslapa pieejama arī krieviski.


Komentāri (1)
Doma: Domāju, ka tās īstās sekas mēs jutīsim pēc gadiem 10 ...
03/08/2020 18:55
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: